Aiz Ziemassvētkiem, tieši pēc nedēļas ir Jaunais gads. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmājas to darītu Ziemassvētkos – ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu. Jaungada pantiņus noteikti novērtēs tie, kuriem ir jāsaņem Jaunā gada dāvaniņas, kad atzīmē šos svētkus kopā ar draugiem(aplūko šo vietni – https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/ziemassvetki/speles/). Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu. Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.
CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJAS
Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas visā pasaulē ir dažādas, turklāt, Jaunais gads netiek sagaidīts tikai ar laika nobīdi laika zonu dēļ, bet gan ar vairāku mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Tas tiek svinēts mēness kalendāra pirmajā dienā. Interesanti, ka antīkā pasaule jauna gada sākumu atzīmēja pirmajā martā.
LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ
Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Kad pulkstenis nozvana pusnakts iestāšanos, tiek atkorķēts šampānietis un sveikti visi radi un draugi, novēlot tiem laimīgu un saticīgu jauno gadu. Tas ari ir vispopulārākais jaunā gada novēlējums, ko izsaka visi visā pasaulē teju vienlaicīgi. Vēl Jaunajā gadā latvieši labprāt lej laimītes kausējot alvu. Šis nākotnes zīlēšanas rituāls ir palicis nemainīgi populārs no Padomju laikiem, taču aizsācies Senajā Grieķijā.