Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.
CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJAS
Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ
Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Tieši laimīga Jaunā gada vēlējumi ir vispopulārākie un cilvēki tos izsaka pat pilnīgiem svešiniekiem. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl viena latviešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcija ir laimes liešana, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Šis nākotnes zīlēšanas rituāls ir palicis nemainīgi populārs no Padomju laikiem, taču aizsācies Senajā Grieķijā.